daydreamer

rīt 1. maijs
es nespēju noticēt, ka vēl tikai mēnesis un skola būs beigusies. ekskursiju gandrīz atcēla, jo mūsu grupa nobastoja angļu valodu. labākais ir tas, ka mani uzskata par organizatori. kāda tam gan nozīme, es tāpat negribēju braukt. tāpat visi piedzersies, un staigās pa garlaicīgām apskates vietām. tad jau labāk palieku mājās, un daru to, ko pati vēlos. šodien bijām atvainoties skolotājai, un izdīkt lai laiž ekskursijā. sadevāmies rokās, un spiedāmies iekšā kabinetā. "We are sorry, we can't be perfect." 12tie aplaudēja, kad gājām ārā.
pēc desmit minūtēm sākšu taisīties, lai ietu uz dejām. paldies Dievam, šodien tikai stundiņu, cerams, ka nebūs vairāk. Madara tpt nebūs, viņai kakls sāp. gan jau atkal garlaikošos tur.
lasu twitteri un formspring. domāju par to, cik man būs matemātikā, šobrīd sanāk 4,2. zivju paviljons mani gaida!

ai, atkal sen neesmu neko ierakstījusi. viss rit uz priekšu, pavasaris nāk, un man tik sasodīti gribas vasaru. skolā miegu ciet, un spēka vairs nav.

Iemesli kāpēc es gribu vasaru:
saulaini rīti
riteņbraukšana ar Madaru
Pārogres tiltiņš
cigarešu dūmi
kratīšanās traktorā un piparmētru pīpēšana ar Leldi
iešana ārā ar Annu/Katju/Madaru/Beāti/Martu.. e.t.c.
braukšana uz Rīgu
Positivus/Estrāde
McDonalds
taisnoti mati
auksts fizz
laba mūzika
...

tagad, kad man liksies, ka jāgaida pārāk ilgi, palasīšu un atcerēšos.

klausos: Uffie: Pop the glock

That's how we do, and do it hot
and if you understood
would you
stop hatin' and playing hard

-_-__---____--__

beidzot brīvlaiks. vienu nedēļu tikai, un tomēr. piektdiena + brīva nedēļa, bet tik slikts garīgais man sen nav bijis. vienmēr es domāju, ka pēc brīvlaika kaut kas būs savādāk, labāk. bet šoreiz es zinu, ka tā vienkārši NEBŪS.
rīt es nomierināšos, un uzrakstīšu kaut ko interesantāku.

rediģēt HTML

vidējā atzīme matemātikā - 4,5
stundas nostāvētas pie lielveikala gaidot kādu kurš nopirks kko (mm_) (d) - 0,45 h
džeki ar kuriem dejoju skolas disenē - 6
dienas iztiktas bez kosmētikas - 2

rādās mana dzīve sāk iet uz augšu. ;D
rīt atkal ir pirmdiena un aaa, vēl laikam 6 piektdienas līdz maijam, vai arī mazāk, vai vairāk. es īsti neatceros. snieg sniegs, kā uz Jauno Gadu, un man liekas, ka īstas vasaras laikam nemaz nebūs.
mums uz rītdienu ir uzdots tik daudz, ka vairāk nemaz nevar iedomāties, lai arī tie varbūt ir meli, jo es vēl neesmu paskatījusies e-klasē. ā, nē man bija taisnība. uzdots ir tik daudz, ka varētu nošauties. un vēl man ir parādījies jauns trijnieks matemātikā. nu kāpēc??
man bija izdomāts ļoti daudz par, ko rakstīt, bet mana atmiņa atkal mani pievīla.
nākamreiz, kad notiks kaut kas interesants, es skriešu mājās pie kompja un drukāšu.

pieci astotajā pakāpē

man galīgi nav par ko rakstīt, un nav par ko sapņot, ikdiena apēd manas spēka rezerves. šodien bija kontroldarbs matemātikā un es jau tagad zinu, ka būs vnk zhopa. ; D tusi, pasākumi, mācības, mākslas skola, tas priekš manis ir par daudz. protams, es atkal bastoju ģitāru, bet man uz to nospļauties. man pēdējā laikā vairs neinteresē nekas. vasara liekas gada attālumā. bija doma šodien bastot, bet protams, šī skaistā ideja nerealizējās, un es cerēju, ka skolā būs kkas interesants. protams, viss bija tāpat, kā parasti(ak, kāda neveiksme)un nekas interesants nenotika. mans plānotājs pildās aizvien biežāk, un tas noteikti neliecina ne par, ko labu. vispār man vajadzētu sākt rakstīt tad, kad man ir ko teikt. ahh, vēl 2 mēneši līdz skolas beigām. vairs man nav, ko teikt.
saudzējiet sevi un citus, un tiksimies atkal tad, kad man būs iedvesma. : )

pa jaunam.

aaj, es jau biju pavisam aizmirsusi te kko ierakstīt.
lasīju vecos ierakstus, likās joptv, kā vispār kko tādu var uzrakstīt. man gan pietika drosmes izdzēst tikai dažus. iespējams pateicoties akjelpiekaash, man te ir jau 20 sekotāju. vispār mana klaviatūra ir sačakarējusies, un ir grūti parakstīt, nē īstenībā es tikai meklēju attaisnojumu. : )
gan jau man kkas ienāks prātā, un tad es jums ziņošu. ^

drink me

iesākšu atkal ar parastajiem vārdiem: sen neesmu te neko rakstījusi.
man ir klepus. un es ļoti gribu vasaru, vienkārši nenormāli. dienas paliek aizvien garlaicīgākas un nedēļas velkas ļoti ilgi. ļoti gribu braukt kaut kur, kur ir silti, cerams, ka sanāks ar skolotāju sarunāt lai palaiž mani prom no projektu nedēļas. varētu nosauļoties pavisam brūna (sun)
vēl esmu sākusi rakstīt arī stāstu, nezinu, ka tur sanāks, bet pagaidām es rakstu, un man vēl nav apriebies, tas ir labi. iekopēšu te, un ceru, ka kādam patiks.

10 decembris 7:55

"Kate, ātrāk lūdzu!": Māte sauc no pirmā stāva. Ir pirmdiena, 10. decembris un es ienīstu šo dienu. Es nekad nespēju laikā sataisīties, bez tam šodien man jāraksta kontroldarbs matemātikā, un jānodod darbs vizuālajā mākslā. Ieskatos spogulī, man pretī raugās divas tumši zilas acis un gaišblondi mati. Ļoti bieži sastopams tips. Sameklēju korektoru un pūderi, sāku to visu zieķēt sev virsū lai apslēptu lokus ap acīm dēļ slikti gulētās nakts. Meklēju tušu, taču nekur nevaru to atrast. Droši vien to pievākusi mazā māsa. Viņai tā noteikti vēl nav vajadzīga, jo mazajai ir tikai astoņi gadi. Meklējot tušu pamanu arī acu ēnas, kuras nevarēju atrast jau otro nedēļu. Aši uzklāju visu uz sejas, saklāju gultu, un skolas somai sitoties pret muguru rikšoju lejā pa kāpnēm.
Jūlija mani jau gaida. Mēs esam pazīstamas jau kopš bērnudārza, kad spēlējāmies vienā rotaļu mājiņā. Mums ir nerakstīts likums katru skolas dienu satikties pie kafejnīcas plkst. 8:15, bet šķiet, ka viņa jau ir pieradusi pie tā, ka kavēju.
"Nu, tad beidzot!": Viņa sauc, bet neizskatās dusmīga.
"Piedod.": Es nopūšos.
Jūlija pagrābj savu somu un mēs ejam uz stundu.
Klase ir svaiga un izvēdināta, jo šī ir pirmā stunda, un neviena klase telpā vēl nav bijusi. Tā ir mūzika, un skolotāja aizgājusi lai nokopētu darba lapas.
"Ak, mums nākamnedēļ vēl ir kontroldarbs latviešu valodā, un es to vielu nepavisam nesaprotu.": žēlojas pirmajā rindā sēdošā Annija. Viņas vidējā atzīme ir 9,2, un viņa ir nelabojama pielīdēja un zaurētāja. Aizmugures soli apspriež nedēļas nogales ballītes un alkohola cenas. Annija atmet ielokotos brūnos matus, un raksta savā kladē tā, ka pildspalva šņirkst gar papīru. Es knibinu penāļa rāvējslēdzēju, un peldu tam visam pa vidu.

12:07

Man patīk sapņot, pat ļoti. Dēļ bezmērķīgas lūkošanās ārā pa logu man ir bijušas neskaitāmas piezīmes. Visbargākā parasti ir matemātikas skolotāja, kuru visi sauc par Garo, jo viņa ir aptuveni 1,80 m gara, un Dievs viņu nav apveltījis ar pārmērīgu sievišķību. Pārsvarā es sapņoju par atrašanos kaut kur citur, kādā tīkamākā vietā piemēram pie jūras, vai arī cenšos iztēloties kāda būtu dzīve citur. Šāds sniegots laiks ir vispiemērotākais lai skatītos ārā pa logu, un sapņotu, jo no debesīm krīt milzu sniegpārslas un es nevaru turēties pretī kārdinājumam uz tām raudzīties.
Ejot mājās mēs ar Jūliju nopriecājamies, ka sniegs nav lipīgs, jo tas nozīmē, ka šodien mūs neviens neappikos. Mēs runājam par mācībām, apspriežam jaunākos pirkumus un klasesbiedrus. Es smaidu, kā modeles skatlogos, lai gan mani mājās sagaida čīkstoša mazā māsa un kaudze mājasdarbu. Saplacinu rokās krāsaino enerģijas dzēriena bundžiņu un atvados no Jūlijas.
"Čau, mazās, labi izskatāties šodien": Mums ar Aneti ejot pa gaiteni uzsauc kāds puisis no 9.klases.
"Nemuldi, labāk palaid garām!":Es viņam saku, un mēs ar Aneti iesmejamies. Puisis ir skaists ar tumšiem matiem un lielām acīm. Ejam tālāk pa gaiteni un iejūkam pūlī.
Pie latviešu valodas kabineta jau stāv pārējā klase. Jūlija aši cenšas izpildīt kādu mājasdarbu un ieraugot mūs pamāj ar roku.
nu, tā ja kādam patiks iekopēšu tālāk.

2564642*74672

olallā.

man draud nesekmība matenē.
skaisti. :]

2010*

Laimīgu visiem jauno gadu!! :))
uun jo īpaši maniem sekotājiem un komentētājem, hehe. ^^

No mūsu dzīvojamās istabas loga pavērās milzīgs skats un visapkārt šāva salūtu. tas bija ļoti skaisti, lai arī man rokās bija ļooti negaršīgs šampis un es biju iecerējusi iedzert. īstenībā, lielāko daļu pirms un pēc 00:00 es pavadīju pie kompja, jo apkārt visi tikai runāja par garlaicīgām lietām, vai arī man būtu nācies spēlēties ar mazo.
Apkārt šāvās raķetes un man kļuva skumji, likās, ka pagājušajā gadā nekas sevišķs nav izdarīts, nekas lai to pieminētu un atcerētos. tgd ir sajūta itkā viss būtu sācies pa jaunam un tomēr ir tas pats vecais. man sāk rasties vēlme rakstīt dienasgrāmatu, ar roku. kā jūs sagaidījāt Jauno gadu? :) lai nu kā, es zinu, ka šis gads būs labs. es tam ļoti ticu.